Sākums

Kāds dzīves uzdevums man dots un kā pieņemt sevi...Kāpēc esmu tieši šeit ar visu to, kas man ir šodien. Kas tieši man jāsaprot? Kā izpaužas tās dzīves mācības un uzdevumi, kuru dēļ esmu ieradusies uz šīs zemes? Kad izpildīšu un veiksmīgi to izdarīšu, kurš izvērtēs manus panākumus un sasniegumus? Kādu balvu par to saņemšu? Ja nemeklēšu atbildes, nerealizēšu savus talantus un neattīstīšu potenciālu, kurš manī vienmēr ir bijis, tad kā izspēlēsies mans dzīves scenārijs un kas tieši mainīsies?! Šobrīd izbaudu un piedzīvoju visas grūtības, mazās uzvaras un izaicinājumus. Esot ciešā kontaktā ar sevi, cenšos izmantot visas gūtās mācības, lai atbilstoši savām spējām un uzdevumiem, varu viegli plūst uz priekšu.

Kā lai zinu, ka tiešām saprotu, apzinos un zinu kas esmu, ko daru un kādu dzīvi pati sev veidoju. Kurš to apstiprina, atzīst par pareizu un līdz galam saprastu? Kad iedziļinos sevī, visā ko redzu un dzirdu apkārt, tad priecājos par to, cik maz es patiesībā zinu un saprotu. Tas rada lielāku vēlmi pētīt, un sākt meklēt sākumu tam, kas nekad nav bijis. Bez nosodījuma pret sevi un citiem. Bez vērtēšanas, ļaujot visam vienkārši būt.

Esmu nepārtrauktā, nebeidzamā ceļā pie sevis vai ceļā uz… Kurp tieši es dodos? Un no kurienes atnācu? Vai tas ir galamērķis, kurš noteiktā laikā jāsasniedz? Vai tomēr iekšējs apziņas stāvoklis, līdz kuram jānonāk? Klausoties balsī, kura neizmanto vārdus, un cilvēkos, kuri aizrautīgi stāsta dažādus stāstus, nejauši ievēroju, ka identificēju sevi ar vārdiem, radot tiem kādu konkrētu nozīmi. Sajūtas, emocijas, kuras veido mani šodien, ļauj piedzīvot tieši šo realitāti, ko pati radu

…..